Krūts vēža atgriešanās jeb recidīvs var radīt daudz jautājumu par turpmāko ārstēšanu un pieejamajām iespējām. Sarunā speciālisti skaidro, kā tiek apstiprināts recidīvs, kādi izmeklējumi ir nepieciešami un kā tiek izvēlēta turpmākā ārstēšana. Tiek pārrunātas arī terapijas blaknes, paliatīvās aprūpes nozīme un iespējas saņemt savlaicīgu medicīnisko palīdzību.
Kas notiek pēc krūts vēža aktīvās ārstēšanas pabeigšanas? Sarunā speciālistes skaidro, ko nozīmē remisija, kā tiek plānotas turpmākās pārbaudes un novērošanas vizītes, kā arī kādām veselības izmaiņām būtu jāpievērš uzmanība. Tiek pārrunāta arī ilgstošas terapijas nozīme, iespējamās blaknes un emocionālā labsajūta pēc ārstēšanas.
Kā tiek izvēlēta piemērotākā krūts vēža ārstēšana, un kā rīkoties, ja tās laikā rodas blaknes? Sarunā speciālistes skaidro, kā tiek pielāgots ārstēšanas plāns, kādi faktori ietekmē terapijas norisi un cik nozīmīga ir pacientes pašas iesaiste ārstēšanās procesā.
Krūts vēža diagnozes uzzināšana var radīt daudz jautājumu par turpmākajiem soļiem. Sarunā speciālisti skaidro, kā norit diagnozes precizēšana, kā tiek izstrādāts ārstēšanas plāns un kas pacientēm būtu jāzina, uzsākot ārstēšanās ceļu.
Pacientu akadēmijā pieejams jau otrais video, kurā pieredzējuši speciālisti sniedz atbildes uz pacienšu jautājumiem. Šoreiz sarunas uzmanības centrā ir praktiski un aktuāli jautājumi, ar kuriem pacientes saskaras dažādos ārstēšanās posmos.
Noskaties sarunu, kurā speciālisti sniedz atbildes uz pacienšu iesūtītajiem jautājumiem! Šoreiz uzmanības centrā ir pārmantotais krūts vēzis un ar to saistītie jautājumi, kas ir būtiski gan pacientēm, gan viņu tuviniekiem.
Vai pēc krūts vēža ārstēšanas iespējams pilnībā novērst slimības atgriešanos? Ko nozīmē lokāls, reģionāls un attāls recidīvs, un kā pacientes pašas var mazināt slimības atkārtošanās risku?
Veiksmīga ārstēšanās balstās ne tikai uz medicīnisko aprūpi, bet arī uz savstarpēju uzticēšanos, atklātu komunikāciju un sadarbību starp pacientu un ārstu. Kā veidot šādas attiecības un kā gan pacients, gan ārsts var veicināt veiksmīgāku komunikāciju ārstēšanās procesā?
Video sarunā “Pacienta balss” tiek skaidrots, kā Latvijā tiek apzināta pacientu pieredze ārstēšanās procesā, viņu pašsajūta un ārstēšanas ietekme uz ikdienu un dzīves kvalitāti.
Onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte un RSU docētāja, ģimenes ārste Gunta Tīcmane skaidro, kas notiek pēc aktīvās krūts vēža ārstēšanas pabeigšanas un ko nozīmē dinamiskā novērošana. Sarunā aplūkots pacientes ceļš, nosūtījumu un izmeklējumu kārtība, kontroles vizīšu biežums un ārstu atbildības sadalījums.
Kā darbojas zaļais un dzeltenais koridors, un kad tie attiecas uz Tevi? Sarunā ar onkoloģi ķīmijterapeiti Signi Plāti un RSU docētāju, ģimenes ārsti Guntu Tīcmani skaidrojam pacientes ceļu, nosūtījumu un izmeklējumu kārtību, kā arī pacientes tiesības, ja nepieciešamo konsultāciju neizdodas saņemt laikus.
Vai ģenētiskie testi jāveic ikvienai krūts vēža pacientei? Kāda ir ģenētiskās testēšanas nozīme un kā tās rezultāti var ietekmēt ārstēšanu? Par šiem un citiem jautājumiem Sondra Zaļupe sarunājas ar RSU docētāju, ģenētiķi Daigu Mūrmani.
Par opioīdu lietošanu onkoloģisko pacientu sāpju ārstēšanā stāsta onkologs ķīmijterapeits, algologs Vilnis Sosārs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas ārsts.
.jpeg)
Vēža diagnoze bieži vien sašķeļ dzīvi divās daļās – tajā, kas bija "pirms", un tajā, kas seko "pēc". Tā mēdz būt smaga emocionāla krīze, kurā ar līdzšinējo dzīves pieredzi un pašas spēkiem var nepietikt.
Onkoloģijas diagnozi bieži vien pavada bailes, trauksme un sabiedrībā joprojām dzīvojoši mīti. Taču vēzis mūsdienās arvien biežāk ir veiksmīgi ārstējama, hroniska slimība, ar kuru iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Vai vitamīni allaž palīdz? Vēža ārstēšanas laikā – nebūt ne vienmēr. Gluži otrādi – uztura bagātinātāji var nevēlami mijiedarboties ar medikamentiem, tāpēc vēža pacienti tos nedrīkst lietot bez saskaņošanas ar ārstu.
Vēža operācija ir solis ceļā uz atveseļošanos – taču tikpat nozīmīgs ir arī pēcoperācijas periods, kurā būtiska loma ir uzturam. Tā kā ķirurģiska iejaukšanās ir nopietns slogs organismam, pacientu tai rūpīgi sagatavo, īpaši domājot par uztura pielāgojumiem pirms un pēc operācijas. Kā tas notiek un ar ko jārēķinās – skaties video.
Kā uzturs var ietekmēt staru terapijas norisi un atlabšanu pēc tās? Kāpēc nevajadzētu mainīt ēšanas paradumus, ja apstaroti vēdera dobuma orgāni? Ko neēst pirms procedūras un kā atgūties pēc tās?
Pārdomāts uzturs var palīdzēt vieglāk pārciest ķīmijterapiju un pat uzlabot ārstēšanas rezultātus. Tāpēc ir svarīgi ne tikai “ēst veselīgi”, bet arī nezaudēt pārāk daudz svara, pietiekami daudz dzert un lietot tikai drošus produktus.
Vēža ārstēšana skar ne vien pašu audzēju, bet atstāj ietekmi uz visu organismu – un uzturs šajā procesā spēlē milzīgu lomu. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja asociētā profesore Laila Meija skaidro, kāpēc uztura jautājumi vēža pacientiem ir tik būtiski, kādēļ ārstēšanās laikā rūpīgi jāseko svara izmaiņām un kādēļ īpaši bīstams ir pārmērīgs svara zudums.
%201.png){kind=logo}
