Glioma ir smadzeņu audzējs, kas attīstās no glijas šūnām – šūnām, kuras nodrošina nervu šūnu atbalstu un aizsardzību. Lielākajai daļai pacientu precīzu slimības cēloni noteikt nav iespējams. Zināms, ka audzēja attīstībā nozīme ir ģenētiskām izmaiņām šūnās, taču vairumā gadījumu gliomas nav pārmantotas slimības.1
Gliomas simptomi ir atkarīgi noaudzēja atrašanās vietas, lieluma un augšanas ātruma.2
Galvenais izmeklējums aizdomu gadījumā par gliomu ir magnētiskā rezonanse (MR) ar kontrastvielu. Galīgo diagnozi nosaka pēc operācijas vai biopsijas, veicot histoloģisku un molekulāru audzēja analīzi.
Gliomas neiedala klasiskajās vēža stadijās, bet gan pakāpēs (grades), kas raksturo audzēja agresivitāti pēc Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijas.
Pacienta prognoze ir atkarīga no gliomas veida, agresivitātes pakāpes, molekulārajiem marķieriem, audzēja atrašanās vietas un ārstēšanas iespējām. Pacienti ar zemākas pakāpes gliomām bieži dzīvo daudzus gadus vai pat gadu desmitus, savukārt glioblastoma joprojām ir saistīta ar ievērojami īsāku dzīvildzi.6
Gliomas ārstēšanu plāno multidisciplināra speciālistu komanda. Latvijā pacientu aprūpi nodrošina Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti, iesaistot neiroķirurgus, neirologus, onkologus - ķīmijterapeitus, staru terapeitus, radiologus, rehabilitologus un citus speciālistus. Ārstēšanas taktika tiek apspriesta multidisciplināros konsīlijos, lai katram pacientam izvēlētos piemērotāko ārstēšanas plānu.
%201.png){kind=logo}
