Vairogdziedzera vēzis

Medicīniskās redaktores:
Dr. Krista Arcimoviča, ķirurģe onkoloģe,
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
Dr. Sigita Hasnere, onkoloģe ķīmijterapeite,
P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Dr. Nora Kriķe, rezidente, onkoloģe ķīmijterapeite,
P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Pacientes - redaktores:
Irīna Januma, Jūlija Škaraputa, Nadežda Naumenko
Irina Januma, dzīvo ar vēža pieredzi:
Krūts vēzis ir Eiropā un pasaulē visvairāk pētītā vēža diagnoze, tai ir visvairāk ārstniecības iespēju, un šī diagnoze arī vislabāk padodas ārstēšanai. Tomēr svarīgākas par visu ir divas lietas – pacienta attieksme un krūts vēža agrīna diagnostika.
Man ir liels prieks par to, ka konkrēti krūts vēža pacientu atbalstam Latvijā pastāv divas pacientu nevalstiskās organizācijas: Latvijas Sieviešu volontieru biedrība “VITA” un labdarības fonds “Rozā vilciens”. Arī biedrība “Dzīvības koks” un onkopacientu savstarpējās palīdzības biedrība “Pār Dzīvot/ Про Жить” bez citu vēža lokalizāciju pacientiem atbalsta arī krūts vēža pacientes. Šis ir  neatsverams resurss, kad nepieciešams atgūt pārliecību, ka dzīve turpinās arī pēc krūts vēža diagnozes uzzināšanas."

Krūts vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem vēža veidiem pasaulē, bet vienlaikus tas, salīdzinot ar citām onkoloģiskajām slimībām, ir ļoti veiksmīgi ārstējams, ja vien tiek pietiekami laicīgi atklāts.

Visbiežākās krūts vēža pazīmes ir netipiski veidojumi krūtī, krūts izmēra,  formas un   ādas izmaiņas, izdalījumi no krūtsgala. Agrīnas krūts vēža stadijas (0 un I) nozīmē, ka audzējs ir neliels un atrodas tikai krūtī, savukārt vēlākās stadijas (II, III un IV) liecina, ka slimība ir izplatījusies plašāk, citās ķermeņa daļās.

Krūts vēža diagnosticēšanai izmanto mammogrāfiju un ultrasonogrāfiju, atsevišķos gadījumos arī magnētisko rezonansi. Konstatējot audzēju, tiek veikta arī biopsija jeb neliela audu parauga noņemšana tālāku mikroskopisku izmeklējumu veikšanai. Ārstēšanai izmanto ķirurģiju, ķīmijterapiju, staru terapiju, hormonu terapiju un mērķterapiju - ārstēšanas pieeja katrā konkrētajā gadījumā atkarīga no vēža stadijas un specifiskā paveida (histoloģiskā tipa), kā arī no pacienta kopējā veselības stāvokļa. Ārstēšanas izredzes ievērojami uzlabo agrīna diagnostika, tādēļ ir svarīgi regulāri veikt krūšu pašpārbaudi, kā arī regulāri doties uz valsts apmaksātajiem krūts vēža skrīninga izmeklējumiem. Iespēju saslimt ar krūts vēzi var palielināt iedzimtība, ģimenes slimību vēsture, hormonāli faktori, aptaukošanās, alkohola lietošana.

Simptomi

Jāatceras, ka ne visiem krūts vēža gadījumiem agrīnā stadijā novērojami pamanāmi simptomi.

Cēloņi un riska faktori

Precīzi krūts vēža cēloņi līdz šim nav noskaidroti, taču ir zināma virkne krūts vēža riska faktoru.

Diagnostika

Klīniskās izmeklēšanas laikā tiek noskaidrota detalizēta pacienta anamnēze (līdzšinējo slimību vēsture) un veikta pacienta apskate: izmeklētas krūtis, novērtētas krūšu ādas izmaiņas (iekaisums, čūlas, bedrītes, mezgliņi, apsārtums), novērtēti  paduses limfmezgli.20

Stadijas

Ir vairākas vēža stadiju noteikšanas sistēmas. Jebkurā no tām tiek ņemti vērā šādi elementi: primārā audzēja vieta, audzēja izmērs, vairošanās (audzēju skaits), invāzijas dziļums un izplatība uz reģionālajiem vai attālākiem audiem, vai ir skarti limfmezgli, izplatījušos metastāžu esamība vai neesamība.

Dzīvildze

Visbiežāk nosaka piecu gadu dzīvildzes līmeni – tādu pacientu īpatsvaru, kuri ir dzīvi piecus gadus pēc diagnozes apstiprināšanas. Dzīvildze būtiski atšķiras dažādām krūts vēža stadijām.  Gan 0, gan I stadijā  piecu gadu dzīvildze ir gandrīz 100%. II un III stadijas gadījumā piecu gadu dzīvildze ir aptuveni 93% un 72%. Ja slimība izplatās sistēmiski, prognoze krasi pasliktinās – IV stadijā krūts vēža piecu gadu dzīvildze ir 22%.29

Ārstēšana

Latvijā krūts vēža diagnostika, stadijas noteikšana un ārstēšana tiek balstīta starptautiskās vadlīnijās: ASV Nacionālā visaptverošā vēža tīkla (National Comprehensive Cancer Network, NCCN) un Eiropas Onkologu ķīmijterapeitu biedrības (European Society For Medical Oncology, ESMO) rekomendācijās.

Profilakse

Kaut arī krūts vēzis ir visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana Latvijā, tā ir arī visvairāk pētītā onkoloģiskā slimība ar visplašākajām ārstēšanas iespējām, un, agrīni atklājot, to iespējams pilnībā izārstēt. Agrīnai vēža atklāšanai valsts organizē un apmaksā profilaktisku krūšu pārbaudi – skrīningu.

Uz pārbaudi tiek aicinātas sievietes, kurām nav sūdzību vai simptomu, lai tādējādi atklātu slimību pirmsvēža vai agrīnā stadijā. Profilaktiskā pārbaude ļauj gūt pārliecību par veselības stāvokli, savukārt gadījumā, ja tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu, ļaujot izvairīties no krūts noņemšanas jeb mastektomijas, paduses limfmezglu operācijas – limfadenektomijas un dažkārt arī no ķīmijterapijas. Ar mamogrāfijas palīdzību priekšvēža izmaiņas (tajā skaitā mikrokalcinātu jeb sīku sakaļķojumu zonas krūts audos) iespējams konstatēt pat četrus gadus agrāk, pirms sieviete tās sajūt pati.53 

Valsts apmaksāta krūts vēža skrīninga programma Latvijā tiek organizēta kopš 2009. gada. Uzaicinājuma vēstule krūts vēža pārbaudei ar mamogrāfijas metodi reizi divos gados tiek nosūtīta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem. Vēstules tiek nosūtītas atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi aptuveni trīs mēnešu laikā pēc sievietes dzimšanas dienas. Uzaicinājuma vēstules tiek izsūtītas sievietēm 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadu vecumā. Uzaicinājums ir derīgs divus gadus. Uzaicinājums netiek nosūtīts tām sievietēm, kurām gadalaikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam jau ir veikts mamogrāfijas izmeklējums.54

Pēdējos gados vēzim kļūstot jaunākam, t. i. atklājot onkoloģiskas saslimšanas arvien jaunāka vecuma cilvēkiem, onkologi rekomendē krūšu mamogrāfiju veikt jau no 40 gadu vecuma, papildinot to ar ultrasonogrāfiju, ja krūšu audi ir augsta blīvuma. Savukārt krūšu ultrasonogrāfisku izmeklējumu speciālisti iesaka reizi gadā veikt jau, sākot ar 25 gadu vecumu.

Dzīvesveida izmaiņas

Risku saslimt ar krūts vēzi palielina alkohola lietošana un smēķēšana, uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars. Tāpat būtiska nozīme ir reproduktīvajai vēsturei (piemēram, menstruāciju sākšanās vecums un pirmās grūtniecības iestāšanās vecums, orālās kontracepcijas lietojums, pēcmenopauzes hormonu terapija utt.). Būtisks faktors ir arī ģenētiskā nosliece: dažas iedzimtas gēnu mutācijas ievērojami palielina krūts vēža risku. 

Risku saslimt ar krūts vēzi var mazināt, ieviešot izmaiņas dzīvesveidā. Līdzšinējā zinātnisko pierādījumu bāze pārliecinoši liecina, ka galvenais riska faktors vairākiem vēža veidiem, tostarp krūts vēzim, ir alkohols.55 56 Bioloģiskie mehānismi, kas nosaka alkohola lietošanas saikni ar krūts vēzi, galvenokārt ir saistīti ar izmainītu cirkulējošā un intracelulārā estrogēna koncentrāciju tam sekojošu estrogēnu receptoru (ER) proliferāciju (audu attīstīšanās, veidojoties jaunām šūnām) krūts epitēlija šūnās.57

Pārliecinoši pierādījumi ir arī fiziskās aktivitātes līmeņa saistībai ar dažādiem vēža veidiem, tostarp krūts vēzi.58 Arvien vairāk pētījumu liecina par sēdoša dzīvesveida saistību ar palielinātu krūts(arī resnās zarnas, endometrija un plaušu) vēzi.59 Ja šī cēloņsakarība ir kauzāla, tad, mainot fiziskās aktivitātes paradumus, krūts vēža slogu ir iespējams ievērojami samazināt. Tāpat aprēķināts, ka 20-25% no globālā vēža sloga saistīti ar uztura paradumiem – pilngraudu produktu, sarkanās gaļas un dažu citu produktu patēriņu, kā arī augstas kaloritātes uzturu kopumā.60