D vitamīnu, ko tautā mēdz dēvēt par „saules vitamīnu”, medicīnā uzlūko daudz plašāk. Tas nav parasts vitamīns, bet gan taukos šķīstošu hormonu un hormoniem līdzīgu vielu grupa, kas organismā uztur kaulu veselību, mazina iekaisumus, kontrolē šūnu augšanu un piedalās imūnsistēmas procesos.1 Tieši šis daudzpusīgais funkciju spektrs pēdējās desmitgadēs ir mudinājis zinātniekus padziļināti pētīt D vitamīna potenciālu – tostarp arī to, kāda varētu būt D vitamīna loma vēža profilaksē un ārstēšanā.
Zinātniskā interese par D vitamīna saikni ar onkoloģiskajām slimībām aizsākusies ar novērojumu – dienvidu reģionos dzīvojošie retāk saslimst un mirst no noteiktiem vēža veidiem. Un patiesi – laboratoriskie eksperimenti ar šūnu kultūrām un dzīvniekiem ir atklājuši, ka D vitamīnam piemīt vairākas bioloģiskas īpašības, kas varētu palēnināt audzēju attīstību.
D vitamīns veicina šūnu diferenciāciju (procesu, kurā šūnas iegūst savas specifiskās īpašības), kavē nekontrolētu šūnu vairošanos un stimulē bojātu šūnu dabisko bojāeju jeb apoptozi; tāpat pētījumos novērota tā spēja kavēt angioģenēzi – jaunu asinsvadu veidošanos audzējā – un mazināt metastāžu veidošanos.2 3 Šos procesus D vitamīns vada, mijiedarbojoties ar īpašiem D vitamīna receptoriem (VDR), kas atrodas organisma audos.4
Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar augstāku D vitamīna līmeni asinīs retāk attīstās kolorektālais (zarnu) vēzis.5 6 Līdzīga sakarība nedaudz mazākā mērā novērota arī attiecībā uz urīnpūšļa vēzi.7 Tomēr citu vēža veidu gadījumā aina nav tik pārliecinoša. Pētījumi par krūts, plaušu un citiem vēža veidiem neuzrāda viennozīmīgu saikni starp D vitamīna līmeni un vēža riska pazemināšanos.8 Atsevišķos gadījumos pat pastāv aizdomas par pretējo – pārmērīgi augsts D vitamīna līmenis tiek saistīts ar prostatas un aizkuņģa dziedzera vēža riska pieaugumu.9
Liela mēroga klīniskie pētījumi, piemēram, vērienīgais VITAL pētījums ar vairāk nekā 25 000 dalībnieku, nav pierādījuši, ka D vitamīna lietošana papildus uzturam spētu samazināt jaunu vēža gadījumu skaitu.10 Tomēr meta-analīzes iezīmē cerīgu tendenci: regulāra D vitamīna lietošana varētu būt saistīta ar nelielu, tomēr nozīmīgu – aptuveni 13% – vēža mirstības samazinājumu.11
Onkoloģisko pacientu vidū D vitamīna nepietiekamība ir ļoti izplatīta – diagnozes brīdī to konstatē 20–60% gadījumu.12 Novērojumi liecina, ka D vitamīna deficīts parasti nozīmē agresīvāku audzēja gaitu un īsāku dzīvildzi.13 Tādēļ šobrīd turpinās klīniskie pētījumi, lai noskaidrotu, vai D vitamīna pievienošana standarta terapijai uzlabo ārstēšanas rezultātus. Piemēram, SOLARIS pētījums vērtē, vai lielas D3 vitamīna devas kopā ar ķīmijterapiju uzlabo dzīvildzi pacientiem ar metastātisku kolorektālo vēzi.14 Vienlaikus zinātnieki strādā pie D vitamīna analogu izveides – tās ir vielas, kurām piemīt pretvēža iedarbība, taču ir mazāka toksicitāte, lietojot to lielās devās.15
Kīmijterapija vai staru terapija nereti izraisa strauju D vitamīna rezervju izsīkumu organismā.16 Tāpēc pacientiem aktīvas vēža ārstēšanas laikā bieži iesaka lietot uztura bagātinātājus, lai novērstu D vitamīna trūkumu.
Par pietiekamu D vitamīna (25-hidroksivitamīna) līmeni asinīs uzskata rādītāju, kas nav zemāks par 50 nmol/L.17 Ja šis līmenis noslīd zem 30 nmol/L, tiek diagnosticēts deficīts, kas ne tikai apdraud kaulu veselību, bet negatīvi ietekmē veselību arī citos veidos.18 Tādēļ daudzi speciālisti ir pārliecināti, ka D vitamīna līmeņa uzraudzībai un korekcijai jākļūst par neatņemamu vēža pacientu standarta aprūpes sastāvdaļu.19
Pasaules Vēža izpētes fonds (World Cancer Research Fund, WCRF) savās vadlīnijās saglabā piesardzību un neiesaka nelietot uztura bagātinātājus vēža profilaksei.20 Tā vietā daudz lielāks uzsvars tiek likts uz sabalansētu uzturu, kas bagāts ar dārzeņiem, augļiem, pākšaugiem un pilngraudu produktiem. Tomēr ir noteiktas cilvēku grupas, kurām papildu D vitamīna uzņemšana var būt pamatota: tie ir cilvēki ar tumšu ādas krāsu, cilvēki, kas ikdienā maz uzturas saulē, un onkoloģiskie pacienti aktīvās ārstēšanas laikā.21
Vairākās valstīs oficiālās nostādnes rekomendē rudens un ziemas mēnešos profilaktiski uzņemt 10-15 mikrogramus D vitamīna dienā.22 23 Vienlaikus jāpatur prātā, ka pārmērība var būt bīstama: lietojot devas, kas pārsniedz 100 μg jeb 4000 IU dienā, pieaug hiperkalciēmijas risks, kas var izraisīt kalcija nogulsnēšanos un bojājumus nierēs vai sirdī.24
D vitamīna nozīme vispārējās veselības uzturēšanā nav apšaubāma. Taču šobrīd nav pārliecinošu pierādījumu, ka tā lietošana uztura bagātinātāju veidā pasargātu no vēža. Lai gan D vitamīns ieņem būtisku lomu slimības norisē, īpaši, ja organismā ir šī vitamīna deficīts, tomēr to nevajadzētu uzlūkot par universālu “pretvēža vitamīnu”.
Drošākā izvēle joprojām ir sabalansēts uzturs, mērena un saprātīga uzturēšanas saulē, regulāras veselības pārbaudes un obligāta konsultācija ar ārstu pirms jebkādu uztura bagātinātāju lietošanas.
1. National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
2. National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
3. Feldman, D., Krishnan, A.V., Swami, S., Giovannucci, E., Feldman, B.J. 2014. The role of vitamin D in reducing cancer risk and progression. Nature Reviews Cancer;14(5):342-357.
4. National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
5. National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
6. Feldman, D., Krishnan, A.V., Swami, S., Giovannucci, E., Feldman, B.J. 2014. The role of vitamin D in reducing cancer risk and progression. Nature Reviews Cancer;14(5):342-357.
7. National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
8. National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
9. National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
10. Manson, J.E., Cook, N.R., Lee, I.M., et al. 2019. Vitamin D Supplements and Prevention of Cancer and Cardiovascular Disease. New England Journal of Medicine;380(1):33-44.
11. Keum, N., Lee, D.H., Greenwood, D.C., et al. 2019. Vitamin D supplementation and total cancer incidence and mortality: a meta-analysis of randomized controlled trials. Annals of Oncology;30(5):733-743.
12. Tomíška, M., et al. 2015. Vitamin D and cancer: from molecular mechanisms to clinical trials. Klinicka Onkologie;28(Suppl 2):2S89-2S95.
13. Tomíška, M., et al. 2015. Vitamin D and cancer: from molecular mechanisms to clinical trials. Klinicka Onkologie;28(Suppl 2):2S89-2S95.
14. National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
15. Feldman, D., Krishnan, A.V., Swami, S., Giovannucci, E., Feldman, B.J. 2014. The role of vitamin D in reducing cancer risk and progression. Nature Reviews Cancer;14(5):342-357.
16. Tomíška, M., et al. 2015. Vitamin D and cancer: from molecular mechanisms to clinical trials. Klinicka Onkologie;28(Suppl 2):2S89-2S95.
17. National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
18. National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
19. Tomíška, M., et al. 2015. Vitamin D and cancer: from molecular mechanisms to clinical trials. Klinicka Onkologie;28(Suppl 2):2S89-2S95.
20. World Cancer Research Fund. 2022. Supplements and cancer.
21. World Cancer Research Fund. 2022. Supplements and cancer.
22. World Cancer Research Fund. 2022. Supplements and cancer.
23. National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
24.National Cancer Institute. 2023. Vitamin D and Cancer.
%201.png){kind=logo}
