No visiem krūts vēža gadījumiem katrs piektais jeb 15-20% ir tā sauktais trīskārši negatīvais krūts vēža veids. Tas mēdz būt agresīvāks, grūtāk ārstējams un biežāk skar gados jaunas sievietes līdz 50 gadiem. Labā ziņa – šī nopietnā diagnoze  mūsdienās vairs nav bezcerīgs spriedums. Savlaicīga atklāšana un jaunas, mūsdienīgas ārstēšanas iespējas ļauj slimību veiksmīgi kontrolēt, ārstēt un pat pilnībā izārstēt. Kas raksturo trīskārši negatīvo krūts vēzi, kā to diagnosticē un kāda ārstēšana nodrošina labākos rezultātus?

Kā nosaka diagnozi?

Diagnozi “krūts vēzis” parasti apstiprina ar biopsiju – no krūts veidojuma paņem audu gabaliņu un laboratorijā izpēta zem mikroskopa. Pagājušajā gadsimtā pietika, ja patalogs paraugā ieraudzīja krūts vēža šūnas, bet šodien esam daudz gudrāki – mākam noteikt arī vēža tipu.

Biopsijas materiālā patologs nosaka trīs receptorus jeb biomarķierus — estrogēna receptoru, progesterona receptoru un HER2 receptoru. Receptori ir kā šūnas “uztvērēji”, kas saņem signālus un nosaka, kā audzējs aug un uz kādām zālēm tas vislabāk reaģē. Estrogēna un progesterona receptorus nosaka procentos, un, ja to ir mazāk par 1%, tātad tie ir negatīvi. HER2 receptoru nosaka ar imūnhistoķīmiju, un, ja nepieciešams, papildus arī ar gēna amplifikācijas jeb pavairošanas metodi. Ja visi trīs receptori iztrūkst jebšu ir negatīvi, diagnoze ir trīskārši negatīvs krūts vēzis.

Kā izpaužas un kā atklāj?

Kāpēc šim vēža tipam ārsti pievērš tik lielu uzmanību? Tāpēc, ka tā uzvedība ir agresīvāka nekā citiem audzējiem. Otrs - receptoru trūkuma dēļ ārstēšana ar tradicionālo, salīdzinoši ērto hormonālo terapiju tablešu veidā, kas nerada būtiskas blaknes, nav iespējama. Tā ir smagāka, sarežģītāka.

Trīskārši negatīvie audzēji nereti ir viltīgi. Ir gadījumi, kad tie var neparādīties mammogrāfijā vai ultrasonogrāfijā tik agrīni, kā ārsti gribētu vai “izlien” vien tad, kad jau ir sataustāmi.

Sieviete nevar zināt, kāds audzēja tips viņai ir. To nosaka patologs. Bet sieviete var pamanīt izmaiņas krūtīs. Visbiežāk tas ir bumbulis vai sabiezējums, ko var sataustīt. Tāpēc es vienmēr saku – sievietei savs ķermenis ir jāpazīst. Vajag regulāri paskatīties spogulī, ar rokām iztaustīt krūtis, īpaši laikā starp menstruācijām dušā izbraucīt krūšu dziedzerus ar ziepjainu roku. Ja parādās kas jauns, kāds izcilnis, iedobums, ādas izmaiņas vai sajūta, ka kaut kas nav kā agrāk, labāk lieku reizi aiziet pie ārsta un pārliecināties, ka viss ir kārtībā.

Vēl kritiski svarīgi ir laikus un regulāri veikt krūts vēža skrīningu. Agresīvā vēža daba nozīmē, ka tas var ātrāk metastazēties jeb izplatīties citos orgānos. Ja krūts vēzis ir izplatījies uz kauliem, plaušām, aknām vai attāliem limfmezgliem, nevar runāt par izārstēšanu, bet par ārstēšanu un kontroli. Tāpēc agrīna diagnostika trīskārši negatīva vēža gadījumā ir izšķiroša.

Kāda ir ārstēšana?

Ilgu laiku trīskārši negatīvā krūts vēža ārstēšana balstījās tikai uz ķīmijterapiju, jo audzēja šūnās nebija receptoru, uz kuriem varētu iedarboties hormonālā vai HER2 mērķterapija. Taču 21. gadsimtā situācija ir krasi mainījusies. Ap 2013. gadu parādījās pirmie pētījumi imūnterapijas laukā, un 2017. gadā atklāja, ka imūnterapija kopā ar ķīmijterapiju sniedz būtisku ieguvumu šī vēža ārstēšanā. Kā ierasts ar jaunajām zālēm, tās vispirms izmantoja metastātisko audzēju ārstēšanā, bet vēlāk pierādījās to efektivitāte arī pirmsoperācijas un pēcoperācijas periodā.

Šodien imūnterapija ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu trīskārši negatīvā krūts vēža ārstēšanas daļu — gan agrīnās stadijās, gan metastātiskas slimības gadījumā. Un vēl būtiskāk - Latvijā šī terapija ir valsts kompensēta gan pirmsoperācijas jeb neoadjuvantā, gan pēcoperācijas jeb adjuvantā posmā, kā arī metastātiskā ārstēšanā. Jā, pastāv noteikti kritēriji un nosacījumi, bet kopumā sievietēm ir pieejamas tādas pašas iespējas kā citur pasaulē. Tas patiešām ir nozīmīgs sasniegums, jo vēža ārstēšanā vēl nekad nav bijis tik daudz iespēju kā šodien.

Kā nosaka ārstēšanu?

Mūsdienās vēža ārstēšana nav viena ārsta lēmums — to nosaka multidisciplinārs konsīlijs, kurā piedalās ķirurgs, staru terapeits, onkologs ķīmijterapeits, radiologs diagnosts un patalogs. Balstoties uz audzēja izmēru, limfmezglu stāvokli, izplatību un citiem svarīgiem parametriem, konsīlijs izvērtē situāciju un nosaka, ar ko sākt ārstēšanu.

Trīskārši negatīvā krūts vēža gadījumā bieži svarīgi ir sākt ar sistēmisku terapiju pirms operācijas. Ja audzējs ir pavisam mazs un limfmezgli nav skarti, operāciju var veikt uzreiz. Taču, ja audzējs ir lielāks vai limfmezglos jau redzamas vēža šūnas, ārstēšanu parasti sāk ar ķīmijterapiju kombinācijā ar imūnterapiju. Šīs pieejas loģika ir vienkārša: ja organismā jau varētu būt mikrometastāzes, tās jāiznīcina pēc iespējas ātrāk, lai mazinātu risku, ka slimība varētu izplatīties tālāk.

Blaknes un dzīves kvalitāte

Uzzinot par vēzi, sievietes bieži cer uz tādu terapiju, kas pēc iespējas mazāk ietekmē dzīves kvalitāti. Ķīmijterapijas blaknes ārstiem ir labi zināmas — ir pieredze, kā tās mazināt, ko gaidīt. Imūnterapija ir jaunāka un tās blakņu spektrs ir citāds -  tās var ietekmēt vairogdziedzeri, virsnieru funkciju, ādu, reizēm sirdi vai citus orgānus. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai paciente savlaicīgi ziņo par jebkurām izmaiņām pašsajūtā. Ārsti regulāri seko analīzēm, un, ja nepieciešams, piesaista endokrinologu vai citus speciālistus, lai terapiju varētu turpināt droši. Lielākā daļa blakņu ir labi kontrolējamas, ja tās atklāj pietiekami agri.

Prognoze un realitāte

Par prognozi trīskārši negatīva krūts vēža gadījumā es vienmēr saku, ka ir jānošķir agrīna slimība no metastātiskas. Agrīna slimība – pirmajā, otrajā un daļā trešās stadijas – ir potenciāli izārstējama. Jo agrāk audzējs atklāts, jo lielāka iespēja, ka sieviete vairs nekad mūžā ar to nesastapsies. Un tas nav teorētiski. Manā praksē ir pacientes, kas dzīvo desmitiem gadu pēc trešās stadijas ārstēšanas. Tas nav simtprocentīgi garantējams, bet tas ir reāli iespējams.

Ja slimība diagnosticēta ceturtajā stadijā ar attālām metastāzēm, diemžēl to izārstēt nevar. Bet var ārstēt, kontrolēt, paildzināt dzīvi un saglabāt tās kvalitāti. Ir pacientes, kas dzīvo ar metastātisku slimību daudzus gadus, ceļo, strādā, dzīvo pilnvērtīgi. Trīskārši negatīvajam tipam gan ir skarbāka statistika attiecībā uz recidīviem: pirmajos 7–10 gados tie var būt līdz apmēram 40 procentiem, bet tas nozīmē, ka 60 procentiem recidīvu nav, un šīs sievietes dzīvo tālāk bez slimības atgriešanās.

Novērošana pēc ārstēšanas

Novērošana pēc aktīvās vēža ārstēšanas beigām vienmēr ir svarīga, taču mūsdienās tā notiek daudz mērķtiecīgāk. Pirmos piecus gadus pēc ārstēšanas sievietei regulāri jāapmeklē onkologs ķīmijterapeits — sākumā aptuveni ik pēc trim mēnešiem, vēlāk retāk. Galvenais novērošanā ir saruna ar ārstu, apskate un pacienta sūdzību izvērtēšana. Izmeklējumus veic tikai tad, ja parādās simptomi vai rodas pamats domāt par recidīvu vai blaknēm. Mēs vairs nemēģinām izmeklēt visus pacientus “pēc grafika” bez skaidras nepieciešamības. Nereti ir gadījumi, kad novērošanas periodā pacientes pašas sev sāk veikt analīzes vai pat organizē radioloģiskus izmeklējumus – reizēm ar ģimenes ārsta palīdzību, reizēm bez, un tad atnāk pie onkologa ķīmijterapeita ar jau savu gatavu izmeklējumu mapīti. Taču tā nav pareiza pieeja, jo pārmērīgas izmeklēšanas var radīt nevajadzīgu kaitējumu.

Ko sieviete var darīt pati?

Vissvarīgākais ir modrība un laba sadarbība ar ārstiem. Jāiet uz skrīningu, jāierodas uz novērošanas vizītēm un atklāti jāstāsta par savām sajūtām. Protams, arī dzīvesveidam ir liela nozīme. Svarīgi ir nesmēķēt, uzturēt veselīgu svaru, būt fiziski aktīvai, rūpēties par sirds veselību un mazināt stresu. Un tikpat svarīgi ir atļaut sev emocionālu atbalstu. Daudzas sievietes pēc ārstēšanas nejūtas droši un dzīvo ar bailēm — tas ir saprotami, bet šis smagums nav jāiznes vienai. Ir ārsti, psihologi, atbalsta grupas un pacientu organizācijas, kas var palīdzēt atgūt mieru.

Viens no kaitīgākajiem mītiem ir doma, ka trīskārši negatīvs krūts vēzis automātiski nozīmē “beigu sākumu”. Tā nav taisnība! Agrīni atklāts,  šis vēža veids var būt pilnībā izārstējams, un sieviete var nodzīvot ilgu, laimīgu mūžu, no dzīves aiziedama pavisam cita iemesla dēļ. Otrs mīts ir pretējs — ka imūnterapija ir brīnumlīdzeklis, kas izārstēs jebkuru stadiju. Arī tā nav. Imūnterapija ir milzīgs sasniegums medicīnā, bet iznākumu galvenokārt  nosaka audzēja bioloģija un slimības stadija audzēja atklāšanas brīdī.

Pats svarīgākais, ko atkārtoju pacientēm: zināšanas un modrība ir spēks. Jo ātrāk atklājam audzēju, jo lielākas iespējas šo slimību uzvarēt. Un, lai arī trīskārši negatīvs krūts vēzis var būt agresīvāks, tas nav neizbēgams spriedums. Tas ir izaicinājums, kurā mūsdienu medicīna spēj palīdzēt ļoti daudz — un sievietes pašas ar savu vērību un iesaisti var izdarīt vēl vairāk.