Mūsdienu medicīnā attēldiagnostikas metodes ir pilnībā mainījušas pacientu aprūpi, jo sniedz unikālas iespējas slimību atklāšanā un precīzas diagnozes noteikšanā, ārstēšanas risinājumu izvēlē, terapijas rezultātu kontrolē un hronisku veselības procesu uzraudzībā. Nav šaubu, tas ir milzīgs ieguvums: ārsts iegūst  nozīmīgu informāciju labākā ārstēšanas plāna izvēlei, pacients savukārt var laikus saņemt nepieciešamo un atbilstošāko aprūpi.

Tomēr  pat vismodernākās iekārtas nespēj sniegt precīzu atbildi bez  pacienta līdzdalības un pareizas  sagatavošanās šiem izmeklējumiem. Pirmkārt, atbilstoša sagatavošanās nodrošina attēlu kvalitāti (kontrastu, asumu utt.) un precizitāti. Otrkārt, bez šīs sagatavošanās un atbildīgas iesaistes nevar tikt garantēta pacienta drošība.

Norādījumu izpilde – obligāta

Tātad ārstniecības iestādes rūpīgi ievēro radioloģisko izmeklējumu vadlīnijas, lai nodrošinātu rezultātu kvalitāti un precizitāti, mazinātu kļūdu risku (viltus pozitīvas vai negatīvas atrades), kā arī savlaicīgi paredzētu un novērstu iespējamos apdraudējumus pacientam.

Par šiem nosacījumiem pacients pirms katra izmeklējuma tiek informēts, sagaidot viņa godprātīgu sadarbību – atbilstošu sagatavošanos un iepriekš sniegto norādījumu ievērošanu. Piemēram, tas var ietvert uztura ierobežojumus, noteiktu medikamentu lietošanas pārtraukšanu, kā arī pienākumu informēt par jebkādu metāla vai citu priekšmetu (piemēram, medicīnisko implantu) klātbūtni organismā, kas atsevišķos gadījumos var būt par iemeslu konkrētā izmeklējuma neveikšanai.

Iespējamās kļūdas, riski – nopietni

Datortomogrāfijā (DT) tiek izmantots rentgena starojums un kontrastvielas, savukārt magnētiskajā rezonansē (MR) – ļoti spēcīgs magnētiskais lauks. Kontrastviela var būt bīstama cilvēkiem ar nieru problēmām vai alerģijām, tāpēc nieru rādītāju analīzes pirms izmeklējuma nav formalitāte, bet būtiska drošības prasība.  Savukārt MR izmeklējuma laikā magnētiskais lauks var izkustināt metāla implantus, ietekmēt sirds stimulatoru darbību vai pat sakarsēt apģērbā ieaustus metāla pavedienus, radot apdegumu risku.

Pacientam pirms MR izmeklējuma:

– jāziņo par metālu savienojumus saturošu implantu vai citu priekšmetu (piemēram, aneirismas slēdzošo aizspiedņu jeb klipu, elektrokardiostimulatoru, kohleāro dzirdes implantu, mākslīgo locītavu, asinsvadu stentu, sirds mākslīgo vārstuļu utt.) esamību;

– jānoņem visi metālu saturoši priekšmeti, tostarp ārējie dzirdes aparāti, pulksteņi, rotaslietas, apģērba gabali ar metāla pavedieniem vai stiprinājumiem.

Pirms attēldiagnostikas izmeklējumiem pacientam obligāti jāinformē ārsts par visām zālēm, ko viņš lieto. Iespējams, dažu medikamentu lietošana pirms izmeklējuma uz laiku  jāpārtrauc, lai tie neietekmētu izmeklējumu rezultātus un neradītu blakusparādības kombinācijā ar kontrastvielu. Savukārt citos gadījumos ārsts pirms izmeklējuma var īslaicīgi nozīmēt noteiktus medikamentus. Piemēram, datortomogrāfijas laikā, lietojot kontrastvielu, sirdsdarbība var paātrināties, tāpēc var būt nepieciešama pulsu pazeminošu medikamentu lietošana.

Ir arī citi – it kā vienkāršāki, taču ne mazāk svarīgi nosacījumi. Piemēram, vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējumos. Ja pacients nav atbilstoši sagatavojies, tad iegūt  precīzu rezultātu ir tikpat kā neiespējami – tas līdzinās mēģinājumam uzņemt  skaidru fotoattēlu, fotografējot caur netīru logu. Proti, ja pacients pirms izmeklējuma nav ievērojis tukšas dūšas principu (6 stundu neēšanas pauze),  attēlā  parādās “traucējumi” – ēdiena atliekas vai gāzes, kas aizsedz svarīgus orgānus. Tā rezultātā  ārsts var nepamanīt nelielu  audzēju vai, tieši pretēji,  kļūdaini uztvert ēdiena atliekas kā  patoloģisku veidojumu.

Vēl viens aspekts – kad mēs paēdam, žultspūslis saņem signālu iztukšoties (izdalīt žulti), lai veicinātu gremošanu. Izmeklēt iztukšotu (sarāvušos) žultspūsli, radiologam nozīmē to pašu, ko apskatīt saburzītu maisiņu – nav iespējams redzēt, kas tajā iekšā (ir vai nav žultsakmeņi, kādas ir tā sieniņas utt.). Tāpat pirms vēdera dobuma orgānu izmeklējumiem svarīgi izdzert puslitru vai pat litru negāzēta ūdens, neapmeklēt tualeti – pilns urīnpūslis darbojas kā "lupa", kas palīdz labāk saskatīt mazā iegurņa orgānus.

Kas notiek, ja norādījumus ignorē?

1. Jāierodas uz atkārtotu izmeklējumu, jātērē laiks un nauda.
2. Pacients saņemt lieku starojumu – ja, piemēram, datortomogrāfija (DT) neizdodas nepietiekamas sagatavošanās dēļ, apstarošana notiek bez diagnostiska ieguvuma.
3. Novēlota ārstēšana – gaidot  atkārtotu izmeklējumu, slimība var progresēt.

Tāpēc sagatavošanās jebkuram izmeklējumam ir jāuztver nopietni – visi norādījumi jāievēro precīzi, bez interpretācijām un atkāpēm. Radiologs var izvērtēt tikai to, kas ir redzams attēlos, tādēļ pacienta līdzdalība ir būtiska, lai izvairītos no kļūdām. Nebūtisku sīkumu nav! Ja sagatavošanās noteikumi netiek ievēroti, likme ir augsta - kļūdaina diagnoze, lieks apstarojums atkārtotā izmeklējumā un riski veselībai.